fbpx
 

Beztabakas nikotīna spilventiņi. Mīti un patiesības.

Cilvēki visā pasaulē atmet smēķēšanu, tā vietā izvēloties mazāk kaitīgus un ikdienas solim ērtākus alternatīvas veidus cigaretēm. Viena no šobrīd straujāk popularitāti gūstošajām alternatīvām ir beztabakas nikotīna spilventiņi, kas satur nikotīnu tā tīrākajā formā. Pēc izmēra un izskata tie līdzinās tradicionālajai zviedru košļājamai tabakai, taču šie spilventiņi nesatur tabaku un citas ar to saistītās kancerogēnas ķīmiskās vielas. Līdzīgs ir arī abu produktu lietošanas veids. Taču salīdzinājumā ar košļājamo tabaku, nikotīna spilventiņiem nav nepatīkamas smaržas vai garšas, to dēļ nedzeltē zobi un netiek bojātas smaganas.
Beztabakas nikotīna spilventiņi ir tabakas iedarbības kaitējumu mazināšanas nolūkos radīts produkts un paredzēts kā mazāk kaitīga smēķēšanas alternatīva, jo spilventiņu sastāvā nav to 6000 un vairāk ķīmisko vielu, kas atrodamas cigaretēs.
Tas ir jauns produkts. Lai gan tirgū tie ir pieejami vien tikai dažus gadus, to atpazīstamība un tiem pievērstā uzmanība ir liela. Košļājamā tabaka Eiropas Savienībā, izņemot Zviedriju, jau vēsturiski ir aizliegts produkts.
Taču jāpiezīmē, ka Zviedrija ir valsts ar zemāko saslimstību ar plaušu vēzi visā ES. Tam par iemeslu nav fakts, ka cilvēki nelieto tabakas izstrādājumus, bet gan tas, ka Zviedrijas iedzīvotāji nesmēķē.


Beztabakas nikotīna spilventiņu likumīga tirdzniecība Eiropā izplatās strauji. Igaunijā šis produkts ir aplikts ar akcīzes nodokli 89,63 EUR par kilogramu izstrādājuma neto svara. Zviedrijā noteiktā nodokļa likme ir 22,00 EUR/kg, savukārt Ungārijā – 54,00 EUR/kg. Arī daudzās citā ES dalībvalstīs šobrīd norit darbs pie šīs produktu
kategorijas regulējuma izstrādes.
Kā jau ar jebkuru jaunumu – izplatās daudzi mīti un aizdomas.
Beztabakas nikotīna spilventiņi šajā ziņā nav izņēmums. Mēģināsim kliedēt izplatītākos no mītiem un sniegt nelielu zinātniski pamatotu ieskatu.

Mīts Nr. 1: beztabakas nikotīna spilventiņos ir vairāk nikotīna kā parastajās cigaretēs un tie rada lielāku atkarību, salīdzinot ar cigaretēm. Tiek minēts, ka vienā cigaretē ir 1 mg nikotīna, savukārt, beztabakas nikotīna spilventiņos nikotīna daudzums var būt no 10 līdz pat 20 mg/g. Šis ir plaši izplatīts mīts, taču tā nav taisnība.

Fakti: standarta cigarete satur 8 – 12 mg nikotīna, kas ir līdzvērtīgi beztabakas nikotīna spilventiņam. Atšķirīgs ir nikotīna koncentrācijas uzņemšanas veids – tikai 50% no beztabakas nikotīna spilventiņa sastāvā esošā nikotīna tiek absorbēti, pretēji smēķēšanas procesam, kura rezultātā tiek uzņemti aptuveni 80 – 95% nikotīna no cigaretes. Bez tam smēķējot nikotīns organismā uzsūcas daudz ātrāk kā no beztabakas nikotīna spilventiņa un tiek uzņemta lielāka tūlītēja nikotīna deva. Līdz ar to nikotīna ātrās uzsūkšanās un augstās koncentrācijas asinīs dēļ uzskatāms, ka cigaretes rada lielāku atkarību.
Norvēģijas Sabiedrības veselības institūta veiktā pētījumā tika secināts, ka viens no iemesliem, kādēļ orāli lietojami tabakas izstrādājumi tik sekmīgi palīdz atmest smēķēšanu, ir tas, ka tie nodrošina līdzsvarotāku nikotīna uzņemšanu. Zemāk grafikā redzams, ka nikotīns no cigaretēm uzsūcas daudz straujāk kā no košļājamās tabakas, turklāt jānorāda, ka grafikā attēloti dati par 2 gr košļājamās tabakas produktu, turpretim lielākā daļa nikotīna spilventiņu ir tikai 0,6 – 1 gr.


Avots: Tobacco Control. Effect of smokeless tobacco (snus) on smoking and public health in Sweden. Foulds J, Ramström L,Burke M and Fagerström K, 2003

Mīts Nr. 2: nikotīns ir visbīstamākā viela cigaretēs.
Šis ir ļoti plaši izplatīts pārpratums. Labi zināms, ka cigarešu smēķēšana ir nāves cēlonis Nr. 1. pasaulē, taču vēzi neizraisa cigaretēs esošais nikotīns. Aizdedzinot cigareti, rodas dūmi, kas satur vairāk kā 6000 ķīmiskas vielas, tostarp 93 vielas, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir atzinusi par kaitīgām vai potenciāli kaitīgām. Smēķētājus nogalina tieši dūmi, nevis nikotīns. Grūtniecēm, ar krūti zīdošām sievietēm un cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām nevajadzētu nikotīnu uzņemt nekādā formā.

 

Vēl viens vērā ņemams fakts – lai gan legālajā tirdzniecībā beztabakas nikotīna spilventiņi Latvijā ir ienākuši nesen, šī produktu kategorija nav jaunums lielam vairumam cilvēku.

Latvijas iedzīvotājiem košļājamā tabaka un beztabakas nikotīna spilventiņi ir plaši pieejami jau vairāk kā 10 gadus, pateicoties nelegālai tirdzniecībai un “melnā tirgus” dīleriem. Līdz ar to šai produktu kategorijai ir visnotaļ plaša lietotāju bāze, un produkti ir ērti pieejami sociālajos tīklos. Tiek lēsts, ka Latvijā nelegālā ceļā ir pārdoti vidēji 100 000 produktu vienību vienā mēnesī jeb 12 miljoni desmitgades laikā. Šobrīd “melnais tirgus” varētu būt sarucis par aptuveni 40%, jo beztabakas nikotīna spilventiņi tiek likumdošanai atbilstoši pārdoti lielākajās degvielas uzpildes stacijās un vairākos veikalos. Balstoties uz Igaunijas pieredzi, sagaidāms, ka, līdz ar legālās tirdzniecības izvēršanos, beztabakas nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus turpinās mazināties.

Noslēgumā, jāpiebilst, ka, lai arī beztabakas nikotīna spilventiņi ir atkarību izraisošs produkts, kamēr cigaretes ir brīvā apritē, tie ir nepieciešami kā alternatīva cilvēkiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, taču nespēj vai negrib pārtraukt nikotīna uzņemšanu. Beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāji vienmēr ir atbalstījuši regulējuma ieviešanu, taču, kā ar jebkuru populāru izstrādājumu, pārmērīgs regulējums vai produktu kategorijas tirdzniecības pilnīgs aizliegums neizbēgami noved pie plašas nelegālās tirdzniecības. Plaukstoša “melnā tirgus” galvenā negatīvā ietekme ir nevis zaudēti nodokļu ieņēmumi, bet gan pārdoto produktu kontroles trūkums un pircēju vecuma
neierobežošana, jo dīleriem ir vienalga, vai produktu pērk pieaugušais vai nepilngadīgais.

 

Foto:wikipedia.org