fbpx
 

Nodokļu politikas izmaiņas samazinās budžeta ieņēmumus un kaitēs iedzīvotāju veselībai

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās   kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot tiem atteikties no   mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu  cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

 

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

 

“Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem,” uzsver  Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs.

 

Finanšu ministrijas piedāvājums paredz palielināt akcīzi cigaretēm 2021.-2023. gada periodā par 5% ik gadus, bet cigarillām, cigāriem un smēķējamai tabakai – 7% ik gadus. Savukārt mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām kā karsējamai tabakai tiek plānots palielināt nodokli par 32% (2021. gadā), 26,3% (2022. gadā) un 12% (2023. gadā), bet e-cigaretēm no 9,1% līdz pat 1100% (atkarībā no nikotīna daudzuma – jo vairāk nikotīna, jo mazāks nodokļa procentuālais pieaugums). Līdz ar to ministrija ar nodokļu politiku skaidri parāda, ka vēršas pret smēķēšanas alternatīvām, kas ir mazāk kaitīgas veselībai un palīdz cilvēkiem atmest  smēķēšanu.

 

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) pētījumā ir secināts, ka 30-50% elektronisko cigarešu un to šķidruma jau šobrīd tiek iepirkts nelegālajā tirgū. Profesors Māris Jurušs uzsver, ka pēc tik ievērojama akcīzes pieauguma valsts vispār samazinās jebkādas izredzes gūt nodokļu ieņēmumus no šiem jaunajiem produktiem. Nodokļu sloga dēļ elektronisko cigarešu tirdzniecība pilnībā var pārcelties uz ārvalstu interneta veikaliem (Latvijā šos produktus nezināmu iemeslu dēļ iegādāties internetā nevar), bet vēl atlikušais legālais sektors pāries uz ēnu ekonomiku. Jaunās nodokļu likmes nozīmē, ka e-cigarešu veikalus Latvijā mēs praktiski vairs neredzēsim, bet to lietotāji diez vai kaut kur pazudīs. Savukārt pazudīs lielākā daļa jau tagad salīdzinoši mazo nodokļu ieņēmumu no šīs nozares.

 

Tas, ka tradicionālo cigarešu mazāk kaitīgās alternatīvas kā, piemēram, karsējamā tabaka, ļoti jūtīgi reaģē uz nodokļu paaugstinājumu, rāda kaut vai Lietuvas piemērs. Karsējamā tabaka ir jauns produkts un iepriekš nesaskārās ar kontrabandas problēmu, savukārt pēc akcīzes nodokļa likmes celšanas Lietuvā kontrabandisti šogad uzreiz reaģēja uz pieprasījumu, un to apliecināja arī pirmās noķertās karsējamās tabakas (HEETS) kravas. Līdzīga situācija ir arī Latvijā – tirgus tendences liecina, ka līdz ar nodokļu pieaugumu arī pie mums pamazām parādās pieprasījums pēc karsējamās tabakas kontrabandas un ir noķerta arī pirmā HEETS kontrabandas krava. Tomēr līdz šim tas ir bijis individuāls gadījums, bet realizējot Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu celšanu, ir sagaidāms, ka Latvijā tiks radīts jauns kontrabandas tirgus segments. Pateicoties akcīzes nodokļa straujajai celšanai, likumsakarīgi būs novērojams arī straujš kontrabandas pieaugums alternatīvo tabakas produktu tirgū. Pieprasījums radīs piedāvājumu, bet valsts ar neracionālu nodokļu celšanu būs izveidojusi konkurējošu kontrabandas tirgu, radot zaudējumus legālajiem alternatīvo tabakas izstrādājumu tirgotājiem.

 

Šāda nodokļu politika nonāk pretrunā ar Zviedrijas, ASV un daudzu citu valstu moderno pieeju – veicināt smēķēšanas atmešanu vai vismaz mudināt smēķētājus lietot mazāk kaitīgas alternatīvas. ASV ir oficiāli atzinusi IQOS un nikotīna spilventiņus par zemāka riska produktiem, bet Zviedrijas piemērs rāda, ka cigarešu smēķēšana samazinās, ja ir pieejamas mazāk kaitīgas alternatīvas.

 

* ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) atzīst, ka IQOS (tabakas karsēšanas ierīce) lietošana ir mazāk kaitīga kā smēķēšana: https://www.fda.gov/news-events/press-announcements/fda-authorizes-marketing-iqos-tobacco-heating-system-reduced-exposure-information

* UK Health of England uzskata, ka e-cigaretes palīdz atmest smēķēšanu: https://www.gov.uk/government/publications/health-matters-stopping-smoking-what-works/health-matters-stopping-smoking-what-works